Dabas lieguma “Ziemeļu purvi” Dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana

PUBLICĒTS: 28. 09. 2017

Š.g. 7. septembrī Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrā-bibliotēkā SALA notika dabas lieguma “Ziemeļu purvi” Dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Dabas aizsardzības pārvaldes, Mazsalacas novada pašvaldības, Lauku atbalsta dienesta, Alojas novada domes un AS “Latvijas valsts meži”.

Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki. Foto: K.Libauers.

Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki. Foto: K.Libauers.

Sanāksmes ievadā LIFE projekta “Mitrāji” vadītāja Māra Pakalne informēja klātesošos par Ziemeļu purvos sastopamajām dabas vērtībām un to aizsardzības nepieciešamību. Kopumā šajā teritorijā konstatēti deviņi Latvijā un vienpadsmit Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi, kā arī 39 īpaši aizsargājamas augu sugas, 37 Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK II pielikuma sugas un 29 Putnu Direktīvas 79/409/EEK sugas. Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi aizņem 82,1% no dabas lieguma platības.

Teritorijas saglabāšanas ilgteriņa mērķis ir Latvijā un Eiropā nozīmīgu aizsargājamo purvu, ūdeņu, mežu, pļavu biotopu, retu un īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku populāciju un to dzīvotņu saglabāšana, kā arī purva biotopu hidroloģiskā režīma stabilizēšana purva degradētajās daļās. Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā noteikti arī vairāki īstermiņa mērķi, kuri sasniedzami, īstenojot 16 apsaimniekošanas pasākumus. Galvenie apsaimniekošanas pasākumi, kas paredzēti Dabas aizsardzības plānā ir šādi: purva hidroloģiskā režīma stabilizēšana degradētajās vietās, putnu apdzīvoto biotopu apsaimniekošanas un sugu aizsardzības pasākumi, mežu biotopu kvalitātes uzlabošana un citi.

Pārskats. Māra Pakalne

Projekta vadītāja Māra Pakalne iepazīstina klātesošos ar dabas lieguma"Ziemeļu purvi" dabas vērtībām. Foto: K.Libauers.

Projekta vadītāja Māra Pakalne iepazīstina klātesošos ar dabas lieguma”Ziemeļu purvi” dabas vērtībām. Foto: K.Libauers.

Hidroģeologs Oļģerts Aleksāns sniedza pārskatu par dabas liegumā veiktajiem hidroloģiskajiem pētījumiem. Lai izprastu ūdens plūsmu virzienu un apjomu, veikta hidroloģiskā tīkla un upju sateices baseinu izpēte. Purva biotpu degradācijas procesi novērojami Ezergrāvja tuvumā. Pēc aizsprostu ierīkošanas, apkārtējā purvā tiks stabilizēts hidroloģiskais stāvoklis, kā arī veicināta purva veģetēcijas atjaunošanās. Lai sekotu līdzi izmaiņām hidroloģiskajā režīmā, perpendikulāri Ezergrāvim ierīkoti vairāki monitoringa urbumi. Ekspedīciju laikā ievākti paraugi no Ramatas Lielezera gultnes un noteikts, ka daļa no ezera ir klāta ar sapropeli, bet daļa ar kūdru, kas izskalota krastu erozijas procesā.

Hidroloģija. Oļģerts Aleksāns.

Sanāksmes turpinājumā entomologs Mārtiņš Kalniņš informēja klātesošos par dabas liegumā sastopamajām bezmugurkaulnieku sugām un to aizsardzību. Teritorijā bezmugurkaulniekiem nozīmīgi ir galvenokārt purvu un mežu biotopi. Dabas liegumā nepieciešams palielināt zālāju platības, kas ir nozīmīga tauriņu barošanās vieta, kā arī jāsaglabā apšu meži, savukārt traujteču biotopos jāierobežo bebru darbība.

Bezmugurkaulnieki un to aizsardzība. Mārtiņš Kalniņš.

Dabas lieguma ornitofaunas izpēti veica Aivars Petriņš. Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros liegumā konstatētas 29 Eiropas Savienības nozīmes putnu sugas un vēl trīs Latvijas nozīmes sugas. Lielākā daļa sugu ir tieši saistītas ar purviem un mežiem, un tikai neliela daļa ir zālāju putnu sugas.  Teritorijā sastopamas sešas putnu sugas, kas nodrošina dabas lieguma klasificēšanu par Putniem nozīmīgu vietu. Dabas liegumā konstatēti septiņi medņu riesti, kuru apsaimniekošanai dabas aizsardzības plānā paredzēta atsevišķa aktivitāte.  Papildus tam plānota arī meža cūku piebarošanas vietu ierobežošana.

Ornitofauna. Aivars Petriņš.

Līga Strazdiņa iepazīstina klātesošos ar Aivara Petriņa ziņojumu. Foto: K.Libauers.

Līga Strazdiņa iepazīstina klātesošos ar Aivara Petriņa ziņojumu. Foto: K.Libauers.

Sanāksmes noslēgumā tika diskutēts par dabas liegumā esošo pļavu apsaimniekošanu, bebru dambju nojaukšanu un citiem jautājumiem.

Sanāksmes protokols.