Par projektu

Projekts “Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā”
Mitrāji – LIFE13 NAT/LV/000578

Norises laiks: 2014. gada jūnijs – 2017. gada novembris
Finansētājs: Eiropas Komisijas LIFE+ programma un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija
Izpildītājs: Latvijas Universitāte
Sadarbības partneri: SIA „RIDemo”, SIA „E Būvvadība”, Igaunijas dabas fonds (SA Eestimaa Looduse Fond) un
Dipholcas purva apvienība (BUND Diepholzer Moorniederung)
Projekta vadītāja: Dr.biol. Māra Pakalne (mara.pakalne@lu.lv)

Mitrājiem ir liela nozīme dažādos dabas un cilvēces pastāvēšanai nozīmīgos procesu, bez tiem nav iedomājama cilvēka dzīve uz zemeslodes. Pasaulē arvien lielāku uzmanību pievērš dabisko mitrāju saglabāšanai un to atjaunošanai.

Projekta mērķis ir īstenot mitrāju aizsardzības un atjaunošanas pasākumus, lai nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā nozīmīgu biotopu saglabāšanu un aizsardzību.

Projekta uzdevumi:
• Projekta darbības vietās nodrošināt vislabvēlīgākā statusa sasniegšanu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamajiem augsto purvu, pārejas purvu un slīkšņu, kā arī avotaino purvu biotopiem, tajos esošajām augu un dzīvnieku sugām.
• Veikt projekta darbības vietās esošo aizsargājamo purva biotopu apsaimniekošanu. Augstajos purvos nodrošināt pastāvīgus mitruma apstākļus un atjaunot sākotnējo veģetāciju, samazināt invazīvā Sosnovska latvāņa audžu platības avotainajos purvu biotopos, izcirst krūmus pārejas purvos un slīkšņās, veikt ilglaicīgus purva veģetācijas izmaiņu novērojumus (monitoringu).
• Organizēt nacionāla un starptautiska mēroga seminārus dažādām interešu grupām, tā veicinot mitrāju biotopu atjaunošanas un saglabāšanas pieredzes nodošanu speciālistiem un plašākai sabiedrībai.
• Izglītot sabiedrību par purvu aizsardzības, saglabāšanas un apsaimniekošanas nepieciešamību ar projekta mājas lapas un 5 informatīvo bukletu palīdzību, kā arī izveidojot mobilu interaktīvu multimediju ekspozīciju, foto izstādi un 4 filmas.

Aizsargājamie biotopi projekta vietās:
Aktīvi augstie purvi (7110*) ir purvu biotopi, kas barības vielas un ūdeni saņem tikai ar nokrišņiem. Tajos visbiežāk sastopamās sūnas ir sfagni, kas ir galvenie kūdras veidotāji purvā. Augstajos purvos ir maz barības vielu, jo līdz pat 10 m biezais kūdras slānis nosedz minerālgrunti un neļauj purvos augošajiem augiem izmantot tajā esošās barības vielas.

Degradēti augstie purvi, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās (7120) ir purvi, kuros ir izmainīts dabiskais hidroloģiskais režīms vai kuri daļēji tiek izmantoti kūdras ieguvei. Šiem biotopiem pieskaita tās purvu teritorijas, kurās ir iespējams atjaunot dabisko hidroloģisko režīmu un, kurās kūdras veidošanās ir sagaidāma 30 gadu laikā.

Pārejas purvi un slīkšņas (7140) ir biotopi, kas sākotnēji veidojas aizaugot ezeriem vai pārpurvojoties pārmitrām vietām. Tie sastopami augsto purvu malās, ezeru krastos un vigās.

Avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus (7220*) ir avoti ar kaļķainu ūdeni, kuru izplūdes vietā veidojas saldūdens kaļķa nogulas (kaļķu tufa, šūnakmens). Tie var būt gan mežos, gan atklātās ainavās. Latvijā sastopami ļoti reti.

Minerālvielām bagāti avoti un avoksnāji (7160) ir avoti un avotu purvi, kuros notiek pastāvīga gruntsūdeņu pieplūde. Atkarībā no izplūstošā ūdens daudzuma tie var būt kā neliels ezeriņš, neliela ūdenstece vai teritorija ar pārmitru augsni.


Terminu skaidrojums:

Kas ir mitrāji? Mitrāji ir vietas, kurās pastāvīgi ir ūdens vai tas tajās uzkrājas periodiski. Pastāvīgi mitras vietas ir purvi, ezeri un upes. Savukārt periodiski applūstošas teritorijas ir palieņu pļavas. Mitrājos ir sastopami augi un dzīvnieki, kuri dzīvo ūdenī vai kuriem ir nepieciešami pārmitri apstākļi. Tāpēc tie ir ļoti jutīgi pret mitruma apstākļu izmaiņām.
Kas ir biotops? Biotops jeb dzīvotne ir pēc vides apstākļiem (mitrums, gaisma, augsne u.c.) viendabīgas platības, kas ir piemērotas konkrētu augu un dzīvnieku sugu dzīvei. Biotopus iedala grupās – purvu, mežu, zālāju, upju, ezeru, jūras piekrastes u.c. biotopi. Tie biotopi, kas ir visvairāk apdraudēti un kuru platības šobrīd Eiropas Savienībā samazinās, ir prioritāri aizsargājamie biotopi.
Kas ir biotopa aizsardzība? Biotopu aizsardzība un apsaimniekošana ir pasākumi, kas tiek veikti, lai nodrošinātu biotopiem un tos apdzīvojošajām sugām nepieciešamos dzīves apstākļus. Purvu biotopiem tādi, piemēram, ir pasākumi, ko veic, lai purvā saglabātos nepieciešamais mitruma līmenis.
Kas ir Natura 2000? Tas ir teritoriju tīkls, kurā iekļautas Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Šajā tīklā tiek iekļautas tikai tās teritorijas, kurās ir sastopamas Eiropas Savienības nozīmes dabas vērtības – īpaši aizsargājamie biotopi un sugas.
Kas ir Ramsāres teritorijas? Tie ir starptautiski nozīmīgi mitrāji, ko aizsargā ne tikai kā putnu dzīves vietas, bet arī kā ūdens resursu uzkrājējas un regulētājas. Šobrīd pasaulē ir izveidotas 2618 Ramsāres teritorijas un tās atrodas 158 valstīs. No tām tikai 14 ir pārrobežu teritorijas. Vienā no tām atrodas projekta vieta – dabas liegums “Ziemeļu purvi”.