Pirmā Konsultatīvās padomes sanāksme

PUBLICĒTS: 17. 12. 2014

2014. gada 17. decembrī Latvijas Universitātes Botāniskā dārza konferenču zālē norisinājās pirmā LIFE13 NAT/LV/000578 projekta „Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” (turpmāk projekts) Konsultatīvās padomes sēde. Sēdē piedalījās 13 Konsultatīvās padomes locekļi, kurus dalībai šajā padomē izvirzījušas projektā iesaistītās organizācijas.

Konsultatīvās padomes sēdi atklāja un vadīja Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Linda Teša, kura savā atklāšanas runā uzsvēra dabas aizsardzības nozīmību Latvijā, kā arī pauda gandarījumu par to, ka šādi dabas aizsardzības projekti sadarbībā ar Eiropas Komisiju Latvijā tiek īstenoti.

Projetka vadītītājas Dr.biol. Māras Pakalnes prezentācija (1. pielikums) sniedza plašu ieskatu LIFE+ projekta „Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” sešu mēnešu laikā paveiktajos darbos un sasniegtajos rezultātos, vienlaikus informējot par nākamajā pusgadā plānotajām aktivitātēm. Projekta vadītāja atgādināja, cik nozīmīgi ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, dabas aizsardzības un labas apsaimniekošanas jautājumi ne tikai konkrētajās projekta vietās, bet visā Latvijā un Eiropā kopumā.

Dr.biol.Māra Pakalne Foto_Krišjānis Libauers

Dr.biol. Māra Pakalne | Autors: Krišjānis Libauers

Dr.biol. Līga Strazdiņa, projekta purvu eksperte, prezentēja (2. pielikums) purva biotopu monitoringa rezultātus, informējot sanākušos par monitoringa būtību, pielietotajām metodēm, sasniedzamajiem rezultātiem un tuvākajā laikā plānotajām aktivitātēm. Dr.biol. L. Strazdiņa pastāstīja, ka projekta vietās ierīkoti 160 parauglaukumi, kuru novērošanas rezultāti parādīs gan šobrīd konstatētās augu sugas, gan arī tiks analizētas hidroloģiskā ūdens līmeņa atjaunošanas rezultātā notiekošās izmaiņas.

Dr.biol.Līga Strazdiņa_ Foto: KrisjanisLibauers

Dr.biol. Līga Strazdiņa | Autors: Krišjānis Libauers

Oļģerts Aleksāns, projekta eksperts, purvu hidroloģijas pētnieks, savā prezentācijā (3. pielikums) ar 3D modelēšanas programmas palīdzību atspoguļoja meliorācijas sistēmu ietekmi uz purva hidroloģisko režīmu un gruntsūdens plūsmas virzienus.

Eksperts hidroģeologs Oļģerts Aleksāns Foto: Krišjānis Libauers

Eksperts hidroģeologs, Dr.geol. Oļģerts Aleksāns | Autors: Krišjānis Libauers

Projekta koordinatore Loreta Urtāne informēja par dabas lieguma „Ziemeļu purvi” dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitu (4. pielikums). L. Urtāne pastāstīja, ka notikušas diskusijas, konsultācijas un apspriešanas ar Alojas un Mazsalacas novadu pašvaldībām, Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts Vides dienestu un darbs tiks turpināts.

Mg.biol. Loreta Urtāne Foto: Krišjānis Libauers

Mg.biol. Loreta Urtāne | Autors: Krišjānis Libauers

Projekta sabiedrisko attiecību koordinatore Ieva Graudiņa-Šutko prezentācijā (5. pielikums) akcentēja sabiedrības iesaistīšanas nepieciešamību, skaidrojot, informējot un izglītojot gan apkārtnes iedzīvotājus, gan visu Latvijas sabiedrību par dabas aizsardzības nozīmību un projekta nepieciešamību.

Konsultatīvās padomes sanāksmē ar ziņojumiem par paveikto un plānoto uzstājās arī projekta sadarbības partneri: SIA „RIDemo” direktors Viesturs Šutko un SIA „E-Būvvadība” projektu vadītājs Mārtiņš Kandis.

Noslēdzošais bija projekta finansistes Guntas Sirmās pārskats  par izlietotajām finansēm, kur ieņēmumi un izdevumi praktiski atbilst paredzētajam.

Konsultatīvās padomes locekļiem bija iespēja uzdot interesējošos jautājumus.

L. Teša vēlējās uzzināt, kas notiek projekta vietās, kad oficiāli projekts ir noslēdzies. M. Pakalne informēja, ka iepriekš projekta vietu novērošanu turpinājuši Latvijas valsts meži, arī projekta darbinieki iespēju robežās sekojuši līdzi dabas procesiem.

„Latvijas valsts meži” pārstāvis Mārtiņš Kalniņš skaidro, kādas dzīvnieku sugas tiks pētītas dabas liegumā „Ziemeļu purvi”. Loreta Urtāne stāsta, ka finanšu un cilvēkresursu iespēju robežās plānots pētīt prioritārās vērtības, nozīmīgas sugas – putnus, kukaiņus. Zīdītāju un zivju fiksēšanai tiks izmantoti esošie ekspertu ziņojumi.

Savukārt Lavijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvis Aldis Kārkliņš pauda satraukumu par latvāņu izplatību Dāvida avotu apkārtnē. Loreta Urtāne skaidroja, ka projekta ietvaros tiks izstrādāta metode kā efektīvi cīnīties ar latvāni konkrētajā vietā. Līdzīga problēma ir arī dabas liegumā „Ziemeļu purvi”. Kopumā Latvijā par latvāņu izplatības ierobežošanu atbildīgs ir Augu aisardzības dienests.

Sanāksmes izskaņā projekta vadītāja Māra Pakalne informē, ka Konsultatīvās padomes sēdes plānotas reizi sešos mēnešos, tomēr ikviens interesents ir laipni aicināts piedalīties arī citos projekta pasākumos – dabas aizsardzības plānu apspriedēs, semināros, izstāžu atklāšanā u.c. pasākumos.

LIFE projekts Mitrāji_Pakalne (1. pielikums)

Biotopu monitoringa rezultāti_Strazdiņa (2. pielikums)

Purvu hidroģeoloģija_Aleksāns (3. pielikums)

Ziemeļu purvu dabas aizsardzības plāna izstrāde_Urtāne (4. pielikums)

Sabiedrisko attiecību pasākumi_Graudiņa-Šutko (5. pielikums)