Projekta teritorijās realizēts trešais biotopu un veģetācijas monitorings

PUBLICĒTS: 12. 12. 2016

Visās projekta “Mitrāji” teritorijās pirms un pēc biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanas tiek realizēts pastāvīgais biotopu un veģetācijas monitorings.

Trešajā monitoringa veikšanas gadā (2016.g.) ierīkoti 172 parauglaukumi: viena transekte Bažu purvā, 10 parauglaukumi Kukšupes vigā, 10 parauglaukumi Pēterezera vigā, 10 parauglaukumi pie Jušu avota, divas transektes Sudas-Zviedru purvā, 12 parauglaukumi Dāvida dzirnavu avotos, 10 parauglaukumi Raunas Staburagā, viena transekte Oļļas purvā dabas liegumā „Ziemeļu purvi”.

Projekta "Mitrāji" biotopu un veģetācijas monitoringa parauglaukumu izvietojums

Projekta “Mitrāji” biotopu un veģetācijas monitoringa parauglaukumu izvietojums

Trešajā monitoringa periodā visās projekta teritorijās kopā konstatētas 164 augu un ķērpju sugas: 73 lakstaugu, 59 sūnu, 18 krūmu, 10 sīkkrūmu, 5 koku un 4 ķērpju sugas. Pēc sugu skaita lielāka bagātība noteikta ES biotopā 7220* Avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus – 77 sugas, un 7140 Pārejas purvos un slīkšņās – 69 sugas. Dominējošo veģetāciju veido lakstaugi un sūnas. 7110* Neskartos augstajos purvos un 7120 Degradētos augstajos purvos, kuros iespējama vai noris dabiskā atjaunošanās, kopā noteiktas 48 sugas, no tām gandrīz puse ir sūnas. Augsto purvu biotopos atšķirībā no avotiem un pārejas purviem biežāk sastopami sīkkrūmi, kā arī ķērpji.

Sugu skaits pētītajos veģetācijas stāvos apsekotajos ES aizsargājamos biotopos projekta teritorijās

Sugu skaits pētītajos veģetācijas stāvos apsekotajos ES aizsargājamos biotopos projekta teritorijās

Pēc datu analīzes secināts, ka augstajos purvos pastāv būtiskas atšķirības starp dažādas meliorācijas grāvju ietekmes intensitātes parauglaukumiem. Lielāka atšķirība ir starp parauglaukumiem, kas ierīkoti teritoriju nosusinātajās daļās, un tiem, kas atrodas neskartajā biotopā. Pētītajos pārejas purvos un slīkšņās sugu bagātība nenorāda uz koku un krūmu platības palielināšanās negatīvo ietekmi. Tomēr vērojama intensīva niedres un grīšļu platības palielināšanās, kas var samazināt pārējo lakstaugu un sūnu sugu sastopamību. Monitoringa dati pierāda, ka avotos, kuri izgulsnē avotkaļķus, Sosnovska latvāņa sastopamība parauglaukumā atstāj ietekmi uz veģetāciju. Tomēr apsaimniekošanas pasākumu sekmes objektīvi novērtēt vēl nebija iespējams. Nepieciešama vismaz viena pilna veģetācijas sezona, lai vietās, kur izraktas latvāņa saknes, varētu ieviesties citas sugas.

Purvu biotopu eksperte L. Strazdiņa un botāniķe M. Baumane veic monitoringu Dāvida dzirnavu avotos pēc Sosnovska latvāņa platības ierobežošanas

Purvu biotopu eksperte L. Strazdiņa un botāniķe M. Baumane veic monitoringu Dāvida dzirnavu avotos pēc Sosnovska latvāņa platības ierobežošanas

Monitoringa dati pierāda, ka avotos, kuri izgulsnē avotkaļķus, Sosnovska latvāņa sastopamība parauglaukumā atstāj ietekmi uz veģetāciju. Tomēr apsaimniekošanas pasākumu sekmes objektīvi novērtēt vēl nebija iespējams. Nepieciešama vismaz viena pilna veģetācijas sezona, lai vietās, kur izraktas latvāņa saknes, varētu ieviesties citas sugas

Visas projekta teritorijas tiks apsekotas arī 2017. gadā, lai novērtētu sākotnējo efektu pēc apsaimniekošanas pasākumu realizēšanas, kā arī lai nepieciešamības gadījumā atkārtotu latvāņa izplatības ierobežošanu avotu biotopos.

Pilna monitoringa atskaite atrodama projekta Mitrāji mājas lapā sadaļā atskaites.